paradums
paradums -a, v.
1.Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids.
PiemēriDerīgs paradums.
Stabili vārdu savienojumiPa paradumam (arī paraduma pēc).
1.1.Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
PiemēriDažām vilku cilmes suņu šķirnēm ir pieradināta vilka paradums. Šie suņi atzīst tikai vienu «īsto» saimnieku, bet pārējos ģimenes locekļus atturīgi pacieš.
2.Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraža, tradīcija.
PiemēriMūsu māte stingri turējās pie veciem paradumiem. Tā Meteņos katru gadu viņa vārīja zīdeni ar cūkas ausi.
Avoti: 6-1. sējums