paradums
paradums -a, v.
1.Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids.
PiemēriDerīgs paradums.
- Derīgs paradums.
- Dīvains paradums.
- Kaitīgs paradums.
- Darīt pēc paraduma.
- Rīkoties pretēji paradumam.
- ..pēc naksnīgā gājiena vēl nenāk miegs, un Lūsim tas ir vecs paradums - šādos brīžos apkopot dienā piedzīvoto.
- Kājas slaucīdama, dzirdu, ka māte kaut ko runā. Nu jā, viņai aiz gara laika uzradies tāds paradums - sarunāties pašai ar sevi.
- «..es jau zinu tavu paradumu - staigāt ar vaļēju mēteli, lai vējš tos stūrus cilā un purina.»
- ..sētniece pukojās, bet bērni redzēja, ka tas tikai tā, pa paradumam. Suintantes balss noskaņas viņi bija sīki izpētījuši.
- Kazimiru mocīja aizdomas, ka sieva klusībā sāk nosodīt baznīckungu, ka tikai paraduma pēc piekrīt vīra vārdiem.
Stabili vārdu savienojumiPa paradumam (arī paraduma pēc).
- Pa paradumam (arī paraduma pēc) — Kā parasts.
1.1.Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
PiemēriDažām vilku cilmes suņu šķirnēm ir pieradināta vilka paradums. Šie suņi atzīst tikai vienu «īsto» saimnieku, bet pārējos ģimenes locekļus atturīgi pacieš.
- Dažām vilku cilmes suņu šķirnēm ir pieradināta vilka paradums. Šie suņi atzīst tikai vienu «īsto» saimnieku, bet pārējos ģimenes locekļus atturīgi pacieš.
- Cālim [kaijas mazulim] bija paradums griezīgi kliegt - tikko ierauga cilvēku vai suni..
2.Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraža, tradīcija.
PiemēriMūsu māte stingri turējās pie veciem paradumiem. Tā Meteņos katru gadu viņa vārīja zīdeni ar cūkas ausi.
- Mūsu māte stingri turējās pie veciem paradumiem. Tā Meteņos katru gadu viņa vārīja zīdeni ar cūkas ausi.
- Manā pusē ir tāds paradums - sēt starp kartupeļiem magones.
Avoti: 6-1. sējums