parķis
parķis -ķa, v.
Blīva auduma flanelis.
PiemēriVairākums [sieviešu] sev varēja atļauties tikai lētas katūna vai parķa drēbeles..
- Vairākums [sieviešu] sev varēja atļauties tikai lētas katūna vai parķa drēbeles..
- Māte no Rīgas reiz pārveda skaistu parķa drēbi. Spilgti dzeltenu ar zilām puķītēm.
- Meitenītes ar sarkanajām parķa kleitām aizskrējušas garām.
Avoti: 6-1. sējums