Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
parakņāties
parakņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
PiemēriPaietas uz pļavas vidu, parakņājas zem ciņa, nāk atpakaļ. «Še, Zuzīt, kameņu medus.»
  • Paietas uz pļavas vidu, parakņājas zem ciņa, nāk atpakaļ. «Še, Zuzīt, kameņu medus.»
  • Parakņādamies pa irdenajiem iežiem, sataustīju, ka zem nogruvuma ir vēl daudz savādu priekšmetu.
1.1.pārn. Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
PiemēriDidzim par pārsteigumu Ēriks, brīdi parakņājies savā skapītī, uzlika trešo plati.
  • Didzim par pārsteigumu Ēriks, brīdi parakņājies savā skapītī, uzlika trešo plati.
  • «Marga, vai tev nav kādas zāles?» viņš palūdza. Marga parakņājās somiņā un pasniedza katram pa tabletei.
  • Parakņājies šineļa kabatā, viņš izvilka plānu.. vīstoklīti..
1.2.pārn.; sar. Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
PiemēriAcumirkli viņš parakņājās savā atmiņā, tad gaišs smaids paplaiksnījās ap sakniebtajām lūpām..
  • Acumirkli viņš parakņājās savā atmiņā, tad gaišs smaids paplaiksnījās ap sakniebtajām lūpām..
  • Jaunībā gūto iespaidu krājums vēl tagad nav izsmelts. Labprāt parakņājos šajās krātuves un mēdzu izvilkt dienasgaismā kādu no tā laika sižetiem vai raksturiem..
  • ..interesanti.. pavērot, kādu seju viņš tādā dzīves pavērsienā rādīs, parakņāties pa pagātni, kāds viņš bijis, un pazīlēt, ko viņš darīs.
Avoti: 6-1. sējums