Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
parandža
parandža -as, s.
Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs — garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
PiemēriPēc senajiem korāna likumiem austrumu sievietēm atsegtas varēja būt tikai delnas un pēdas. Gadsimtiem ilgi sievietes seja bija noslēpta aiz biezas, melnas parandžas.
Avoti: 6-1. sējums