Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paranoja
paranoja -as, s.; parasti vsk.; med.
Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
PiemēriVeci cilvēki, kas slimo ar paranoju, «neieraujas» sevī, kā bieži notiek, piemēram, ar šizofrēnijas slimniekiem, bet, gluži otrādi, aktīvi meklē klausītājus, «saceļ kājās» sabiedrību, raksta sūdzības..
Avoti: 6-1. sējums