paraža
paraža -as, s.
1.Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
PiemēriTautas paražas.
- Tautas paražas.
- Sena paraža.
- Pēc tēvu tēvu paražas kāzu godības sākas līgavas mājās un beidzas līgavaiņa paspārnē..
- Viens gads nu atkal ir aizvadīts, un krietniem ļaudīm ir tāda paraža - pie svētku eglītes pārcilāt bijušo..
- Viņš iepazīstināja mani ar kuģa kārtību un paražām, un tās, izrādās, nav nemaz tik vienkāršas. Piemēram, ēdienu reizēs ieejot salonā, jāpalūdz kapteinim vai viņa vecākajam palīgam atļauja ieiet..
2.Parasts (kāda cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids. Arī paradums1.
Piemēri..jaunākā meita patlaban, pieliekusies spogulim, kārto matus un pētījot raugās savā attēlā, - Ievai bija tāda paraža.
- ..jaunākā meita patlaban, pieliekusies spogulim, kārto matus un pētījot raugās savā attēlā, - Ievai bija tāda paraža.
- Tāda bija viņa paraža - ar nicīgu, pilnīgu klusēšanu atmest iebildumus un pretargumentus, kas nav vērā liekami.
Avoti: 6-1. sējums