Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pareģot
pareģot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
PiemēriBērnībā zīlniece viņai pareģoja tiem laikiem laimīgu sievietes likteni - viņai būs sava māja..
  • Bērnībā zīlniece viņai pareģoja tiem laikiem laimīgu sievietes likteni - viņai būs sava māja..
  • Kopš tālas senatnes astrologi centās noteikt zvaigžņu stāvokli cilvēka dzimšanas laikā, lai pareģotu cilvēka likteni.
  • «Lūgsim sapņu dievieti, lai tā pareģo, kas mūs sagaida nākotnē..»
2.Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
Piemēri«Tas būs dienās liels vīrs,» Ciemalds toreiz pareģoja, klusībā apskauzdams sava klases biedra fizisko un garīgo pārākumu.
  • «Tas būs dienās liels vīrs,» Ciemalds toreiz pareģoja, klusībā apskauzdams sava klases biedra fizisko un garīgo pārākumu.
  • Debess kļuva zila kā rūdīts tērauds. Vējš norima. Veči staigāja pa pagalmiem, braucīja ūsas un pareģoja: šonakt sals, pamatīgi sals.
  • «Priekšsēdētāja nebūs,» pareģo kolēģis. «Kurš kārtīgs priekšsēdētājs tagad, kad darbi svilst, sēdēs kantorī?»
Avoti: 6-1. sējums