parādība
parādība -as, s.
1.filoz. Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma.
2.Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
PiemēriAtmosfēras parādība.
3.Sabiedriskās esamības un attīstības izpausmes forma. Šīs formas atspoguļojums cilvēka darbībā.
PiemēriTo [romānu] autori bieži vēršas ar savu darbu pret kādu iesakņojušos vēstures parādību vērtējumu..
4.Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
PiemēriMāksliniece [Felicita Ertnere] bija unikāla parādība mūsu teātra dzīvē.
5.Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
PiemēriParasti tautas pasakās attēlotās parādības, lai cik fantastisku izskatu tās būtu ieguvušas, nav bez zināma pamata.
Avoti: 6-1. sējums