Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
parūdīt
parūdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
PiemēriParūdīt rokas.
  • Parūdīt rokas.
  • Parūdīt raksturu grūtībās.
2.Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
PiemēriParūdīt tēraudu.
  • Parūdīt tēraudu.
  • Kalējs drusku parūdīja cirvi, bet tas nebūs vēl pietiekoši norūdīts.
Avoti: 6-1. sējums