paslēptuve
paslēptuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Vieta, telpa, kur slēpjas vai slēpj (ko).
PiemēriDažs [bērns] aizlīda aiz lādes, dažs aizkrāsnē.. Neviens viņus arī neievēroja un nemēģināja saukt no paslēptuvēm laukā.
1.1.Patvertne. Arī patvērums.
PiemēriTie abinieki, kas ilgstoši uzturas uz sauszemes, no izkalšanas glābjas, uzturoties dienā, kad ir karsts, ēnainās paslēptuvēs, kuras tie atstāj tikai pēc saules rieta, kad jau jūtams vakara dzestrums.
Avoti: 6-1. sējums