Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paspīguļot
paspīguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi spīguļot.
PiemēriPāri jumtam traucas smagi, saraustīti padebeši. Zvaigznes te paspīguļo, te noslēpjas tumsā.
Avoti: 6-1. sējums