Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paspert
paspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
PiemēriPaspert bumbu sānis.
2.Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..viņš.. uzslējās sēdus un žāvādamies sāka ar kreiso kāju taustīt pagultē paspertās tupeles.
3.Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPaspert bumbu garām vārtiem.
Stabili vārdu savienojumiNevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt).
Avoti: 6-1. sējums