paspert
paspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
PiemēriPaspert bumbu sānis.
- Paspert bumbu sānis.
- Kad esat pamodusies,.. pasperiet nost segu un guļus stāvoklī mazliet pavingriniet kājas un pēdas.
- Viņš paspēra zemē guļošu, sasalušu kukurzni, un tas aizslīdēja pa glumi nobraukto ceļu.
- Akmentiņš ir pelēks, gluds un apaļš kā oliņa. Pasperu ar kāju, un tas aizripo pa celiņu.
2.Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..viņš.. uzslējās sēdus un žāvādamies sāka ar kreiso kāju taustīt pagultē paspertās tupeles.
- ..viņš.. uzslējās sēdus un žāvādamies sāka ar kreiso kāju taustīt pagultē paspertās tupeles.
3.Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPaspert bumbu garām vārtiem.
- Paspert bumbu garām vārtiem.
Stabili vārdu savienojumiNevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt).
- Nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) idioma — Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Paspert soli (arī soļus) — Paiet soli (soļus) (kādā virzienā).
- Paspert, kāju idioma — Ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā). Ejot pavirzīt (kāju).
Avoti: 6-1. sējums