pastāvīgums
pastāvīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pastāvīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pastāvība (1).
2.Vispārināta īpašība → pastāvīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pastāvība (2).
3.Vispārināta īpašība → pastāvīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pastāvība (3).
PiemēriTe bija klāt arī Mirdza, kuru viņa pilnīga atzīšanās varētu satriekt, iedragāt viņas ticību cilvēku attiecību pastāvīgumam..
Avoti: 6-1. sējums