pastorāle
pastorāle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.literat. Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
2.mūz. Skaņdarbs, kam raksturīgs idilliskums, dabas bērna naivitātes izpausme.
PiemēriViens no franču romances īpatnējākiem veidiem ir pastorāle.., kur diezgan sentimentālā veidā apdziedāta ganiņu mīlestība.
- Viens no franču romances īpatnējākiem veidiem ir pastorāle.., kur diezgan sentimentālā veidā apdziedāta ganiņu mīlestība.
- Dziedātāja rokoko tērpā nolaižas šūpolēs no mākoņiem un dzied franču pastorāles.
3.Tēlotājā mākslā – idealizēta lauku ainava ar idillisku ganu un dzīvnieku attēlojumu.
PiemēriPastorāle - idillisks dzīves gleznojums, kurā attēloti ganu mīlas skati, sadzīve... Krāsas maigi rožainas, pelēcīgas, ar blāvu tonējumu.
- Pastorāle - idillisks dzīves gleznojums, kurā attēloti ganu mīlas skati, sadzīve... Krāsas maigi rožainas, pelēcīgas, ar blāvu tonējumu.
- Rubensa darbnīcā tapušas žanra gleznas, kauju skati un pastorāles, medību ainas, dabas skati un portreti.
Avoti: 6-1. sējums