pastāvība
pastāvība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pastāvīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriFormas pastāvība.
- Formas pastāvība.
- Laikapstākļu pastāvība.
2.Vispārināta īpašība → pastāvīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → pastāvīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriOrganizācijas pastāvība.
- Organizācijas pastāvība.
- Un gars, kurš rītu samīs, Ko šodien svētu tur, Kur viņam pastāvība?
Avoti: 6-1. sējums