patmīla
patmīla -as, s.; parasti vsk.
Patmīlība.
Piemēri«..tu varēji apskaust mani, jo man nebija jāuzaug tajā briesmīgajā patmīlas, cietsirdības un vienaldzības gaisā, kādā tev nācās augt.»
- «..tu varēji apskaust mani, jo man nebija jāuzaug tajā briesmīgajā patmīlas, cietsirdības un vienaldzības gaisā, kādā tev nācās augt.»
- Mana patmīla apgalvoja, ka es varu un spēju atņemt sievietei pasauli, lai aizpildītu vienīgi ar sevi.
- Īsa mana pasaka. Reiz bija divas māsas: viena bagāta, otra nabaga. Bagātā saucās mīla, nabagā - patmīla.
Avoti: 6-1. sējums