Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
patmīlīgs
patmīlīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība. Arī egoistisks.
PiemēriKur gan dažkārt cilvēks var būt patmīlīgs un paštaisns! Vajaga pārskriet tikai kaķim pār ceļu, un tik tuvs savietis pēkšņi var tikt ienīsts..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPatmīlīgs raksturs.
Avoti: 6-1. sējums