paukšķēt
paukšķēt parasti 3. pers., paukšķ, pag. paukšķēja
paukšēt parasti 3. pers., paukš, pag. paukšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..iešalcās ābeles, gatavie augļi bira zemē paukšķēdami.
Avoti: 6-1. sējums