pavīpsnāt
pavīpsnāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
PiemēriPavīpsnāt vai pat apsmiet sevi - tas piederas pie viņa stāstītāja azarta.
- Pavīpsnāt vai pat apsmiet sevi - tas piederas pie viņa stāstītāja azarta.
- Zēni gan kādreiz par Viestura pieķeršanos māsiņai bija pavīpsnājuši - tas viņiem nebija licies vīrišķīgi.
- «Jā, kas tad īsteni es esmu?» Kārlis Zemīts pavīpsnāja. «Pat mana māsa Ede uz to īsti nezinātu atbildēt..»
Avoti: 6-1. sējums