paviršība
paviršība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → paviršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPaviršība daiļdarba analīzē.
- Paviršība daiļdarba analīzē.
- Paviršība cilvēku attiecībās.
- Katra paviršība un virspusība darbā, ko [aktrise] bija nomanījusi pie kolēģiem, viņu ļoti sarūgtināja.
- ..[dzejniecei] var pārmest paviršību izteiksmē.. Nevērība pret izteiksmes līdzekļiem sabojā dažu labu ieceri.
- Valentīna trijos šajā nodaļā aizvadītajos gados ir sastapusies arī ar paviršību, nevīžību. Tad atliek dot brāķi vaininiekam izlabot..
- Viņš ir tas, kas lāgiem sabar mani par paviršību apģērbā, par nespodrinātām kurpēm vai nošļukušām zeķēm...
2.Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī darbības rezultāts.
PiemēriNovērst paviršības manuskriptā.
- Novērst paviršības manuskriptā.
- Atkal un atkal viņa [rakstnieka] darbos iezogas paviršības, nepārdomātas vietas, nevērīgs, pliekans stāstījums..
- Ja tu esi celtnieks.., dari ko vien spēj, lai namu būvēs nebūtu.. paviršību..
- ..saruna varētu būt par kādu paviršību [kuģa] remontā, ko mēs diemžēl pamanām pārāk tālu no Rīgas.
Avoti: 6-1. sējums