pavisam
pavisam [paˈvisam] apst.
1.Norāda uz kā augstu izpausmes, intensitātes pakāpi. Pilnīgi.
PiemēriPavisam svešs cilvēks.
- Pavisam svešs cilvēks.
- Acis pavisam ciet.
- Palikt pavisam vienai.
- Pavisam aizmirst.
- Drīz, pavisam drīz Vrangeļa līcī dzīvos simttūkstoš cilvēku.
- Sajuzdama cilvēka tuvošanos, govs.. paceļ galvu vai arī pieceļas pavisam.
- Viņš.. iebrida pavisam ūdenī un mēģināja peldēt pret straumi uz augšu.
- «Nu, kas tur pavisam, uzliks jaunu,» Artūrs nebija tik drūmi noskaņots. «Liela muiža tāda atspere!»
Stabili vārdu savienojumiKas tur pavisam.
- Kas tur pavisam sar. — Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
2.Kopskaitā, kopējā daudzumā.
PiemēriPret pusdienu mums palika pavisam vēl tikai kāda versts [ceļa] ko rakt.
- Pret pusdienu mums palika pavisam vēl tikai kāda versts [ceļa] ko rakt.
- Tā bija maza vietiņa, pavisam pūrvietas sešas, karavīra zeme.
- Aiz muguras [sacensībās] paliek aplis pēc apļa... Pavisam jānobrauc 58 apļi ar daudziem asiem līkumiem.
3.parasti jautājuma teikumos; part. nozīmē; novec. Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
PiemēriKo ļaudis sacīs, kad dabūs zināt, ka viņa tādu laimi aizlaidusi garām? Vai tie pavisam ticēs, ka Mālnieks viņu bildinājis?
- Ko ļaudis sacīs, kad dabūs zināt, ka viņa tādu laimi aizlaidusi garām? Vai tie pavisam ticēs, ka Mālnieks viņu bildinājis?
- ..bet kāpēc gan kvēloša ogle pavisam jānes kailām rokām? Dari jeb dzīvo tā, ka nav jānes kvēloša ogle..
Avoti: 6-1. sējums