pavisam
pavisam [paˈvisam] apst.
1.Norāda uz kā augstu izpausmes, intensitātes pakāpi. Pilnīgi.
PiemēriPavisam svešs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiKas tur pavisam.
2.Kopskaitā, kopējā daudzumā.
PiemēriPret pusdienu mums palika pavisam vēl tikai kāda versts [ceļa] ko rakt.
3.parasti jautājuma teikumos; part. nozīmē; novec. Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
PiemēriKo ļaudis sacīs, kad dabūs zināt, ka viņa tādu laimi aizlaidusi garām? Vai tie pavisam ticēs, ka Mālnieks viņu bildinājis?
Avoti: 6-1. sējums