pavērsties
pavērsties -vēršos, -vērsies, -vēršas, pag. -vērsos; refl.
1.Pavērst savu ķermeni ar seju (pret ko, uz ko u. tml.).
PiemēriPavērsties pret aizmuguri.
1.1.Tikt pavērstam (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriMeitenes acis pavērsās prom.
1.2.Par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
PiemēriLielgabala stobrs pavērsās pret ienaidnieku.
1.3.Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
PiemēriCeļš lokā pavērsās taisni pret rītiem.
1.4.pārn. Pārmainīties un pievērsties (kam citam) — piemēram, par domām, sarunām.
PiemēriSaruna pavērsās uz citu tematu.
2.parasti 3. pers. Refl. → pavērst2. Tikt pavērstam.
Piemēri..visa dzīve bij pavērsusies citā virzienā.
3.Paskatīties.
PiemēriViņas gāja sapūtušās, bet Kaminskene šņākdama. Nepatikās ne uz sievu klēts pusi pavērsties.
Avoti: 6-1. sējums