pačivināt
pačivināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet čivināt.
PiemēriStacijā Vidziņš [bezdelīga] brīdi pačivina ar sievu, tad iekārtojas uz nakts dusu...
- Stacijā Vidziņš [bezdelīga] brīdi pačivina ar sievu, tad iekārtojas uz nakts dusu...
1.1.pārn. Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
PiemēriAr viņu ir viegli un patīkami būt kopā, parunāt par visu ko, pačivināt, papļāpāt..
- Ar viņu ir viegli un patīkami būt kopā, parunāt par visu ko, pačivināt, papļāpāt..
- ..kad konflikts [starp skolēniem] draudēja pieņemt nopietnāku raksturu, starp abām pusēm parādījās Elza, pačivināja, un drīz visiem kļuva skaidrs, cik dumji būtu saplēsties..
- ..mūsu puiši un meitas vēl., pačivināja un tad pa pārīšiem ieslīdēja vakara krēslā.
Avoti: 6-1. sējums