Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašapzinīgs
pašapzinīgs -ais; s. -a, -ā
pašapzinīgi apst.
1.Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
PiemēriBiju visai lepns un pašapzinīgs ir par savu pirmo patstāvīgo braucienu tādā tālumā, ir par lielo naudas summu, kas man [zēnam] glabājās kabatā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPašapzinīga stāja.
Avoti: 6-1. sējums