pašapziņa
pašapziņa -as, s.; parasti vsk.
1.Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
PiemēriZaudēt pašapziņu.
2.Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa.
PiemēriCilvēku kā sabiedrisku būtni veido tādi momenti kā izziņa, apziņa un pašapziņa, radošās darbības spēja, tieksme realizēt savas ieceres, domāt par dzīves jēgu un meklēt tās kritērijus.
3.Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
PiemēriJaunas atziņas dzimst strādniekos. Savas vērtības pašapziņa aug.
Avoti: 6-1. sējums