pašaudīties
pašaudīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
PiemēriOtrs gūstītājs bijis patālu, esot pašaudījies uz labu laimi, bet vai nu upmalas krūmos var trāpīt!
2.Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriTā [bezdelīga] pašaudījās uz vienu, uz otru pusi, uzvīteroja un pielidoja pie strazdu būrīša..
Avoti: 6-1. sējums