pašnāvnieks
pašnāvnieks -a, v.
pašnāvniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
PiemēriApstāvēt pašnāvnieku neviens nenāca, tāds tas likums..
1.1.Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
Piemēri..kad virs mūsu galvām risinājās dramatiskas gaisa kaujas, es.. katrā no rēcošajām mašīnām mēģināju iztēloties kamikadzi - japāņu pašnāvnieku.
Avoti: 6-1. sējums