pašsavaldīšanās
pašsavaldīšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Sava psihiskā stāvokļa, tā izpausmes pārvarēšana.
PiemēriAtgūt pašsavaldīšanos.
- Atgūt pašsavaldīšanos.
- Pašsavaldīšanās trūkums.
- Vai nu sievietes ir vērts, lai viņu dēļ otram sistu galvu pušu! Ceplis tiešām nesaprata, kā viņš bij visu to varējis, pilnīgi pazaudējot pašsavaldīšanos.
- ..svarīga pašsavaldīšanās un paškontrole. Ar rupjību, uzkliedzieniem un apvainojumiem vēl neviens nav pierādījis savu taisnību.
- Viņš nomierinājās, atslāba nervozais sasprindzinājums,.. atgriezās miers un pašsavaldīšanās.
Avoti: 6-1. sējums