Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašļukt
pašļukt parasti 3. pers., -šļūk, pag. -šļuka; intrans.
Šļūkot pavirzīties.
PiemēriVarēja redzēt, ka pēdējais vārds Augustu sabiedē ne pa jokam. Iesarkanās ūsas pašļuka uz leju, un bārdiņa zoda galā sāka trīcēt.
Avoti: 6-1. sējums