pažobele
pažobele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Pajumte1.
PiemēriViņi.. stāv zem pažobelēm, no kurām spaiņiem līst ūdens uz.. pleciem.
1.1.Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
PiemēriBet tad ratnīcas augšā caur pažobelēm un kūtsaugšas logu ielīst spilgta gaisma.
2.Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
PiemēriSakāpa visi klētsaugšā. Ansonu Mārtiņš.., četrrāpus pažobelē palīdis, sāka izārdīt lietas koku blāķi.
2.1.Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
PiemēriMiglains rīts gūlās Staļļu mājas pažobeles istabas sešrūšu logos.
Avoti: 6-1. sējums