Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelēksnējs
pelēksnējs -ais; s. -a, -ā
pelēksnēji apst.
Iepelēks. Pelēcīgs.
PiemēriSvina pelēksnējs bālums spēji ieblāvojās viņa nodegušajā sejā.
  • Svina pelēksnējs bālums spēji ieblāvojās viņa nodegušajā sejā.
  • Debesis bija dzidri zilas un dziļas - nekur nevienas pelēksnējas svītras.
  • Griestu lampa bij izdegusi un taisījās dzist. Viņas spīdums caur zaļo kupolu pelēksnēji jaucās ar vieglo rīta svīdumu aizkaru plīvurotā logā.
Avoti: 6-1. sējums