pelēkums
pelēkums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pelēks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBetona pelēkums.
- Betona pelēkums.
- Vadmalas pelēkums.
- Miglas pelēkums.
- Krāsas pelēkuma pakāpes.
- Un mākoņi vēl tāpat peld un peld pāri mūsu galvām, kāpj augšup no meža rietumu puse un pēc brīža austrumos saplūst ar debesu pelēkumu..
- Pirti atceros.. jau lietus un vēju aprautu, saules un sala ārdētu, no kā tas baļķi ieguvuši siltu pelēkumu.
- ..tas tiešām bija Justs, kam zem saņurcītās, līdz pelēkumam novārtītās tūrista cepurītes.. rēgojās savazāts marles apsējs..
2.Vispārināta īpašība → pelēks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZiemas rīta pelēkums.
- Ziemas rīta pelēkums.
- Pa [durvju] spraugu ieplūda vasaras nakts pelēkums..
- ..aizsalušajās rūtīs iegulstas rītausmas zilganais pelēkums.
3.Vispārināta īpašība → pelēks3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pelēcība (3).
PiemēriDzīves pelēkums rodas tad, kad dzīvo bez svētku noskaņas dvēselē, vai arī tad, kad cilvēks dzīvo tikai svētdienai un nepazīst darba svētības.
- Dzīves pelēkums rodas tad, kad dzīvo bez svētku noskaņas dvēselē, vai arī tad, kad cilvēks dzīvo tikai svētdienai un nepazīst darba svētības.
- ..pēkšņi iesmējās arī meitene, cauri noguruma pelēkumam uzreiz atplaukdama un uzstarodama.
Avoti: 6-1. sējums