Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pelēkums
pelēkums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pelēks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBetona pelēkums.
2.Vispārināta īpašība → pelēks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZiemas rīta pelēkums.
3.Vispārināta īpašība → pelēks3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pelēcība (3).
PiemēriDzīves pelēkums rodas tad, kad dzīvo bez svētku noskaņas dvēselē, vai arī tad, kad cilvēks dzīvo tikai svētdienai un nepazīst darba svētības.
Avoti: 6-1. sējums