Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelēcīgs
pelēcīgs -ais; s. -a, -ā
pelēcīgi apst.
1.Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
PiemēriPelēcīgi mati.
  • Pelēcīgi mati.
  • Pelēcīga smilts.
  • Pelēcīgi mākoņi.
  • Pelēcīgi brūna krāsa.
  • Pelēcīgā zeme un pelēcīgās debesis satinās miglainā dūmakā, kura koku, māju, cilvēku un zirgu apveidi izplūda neskaidrā ēnojumā..
  • Drīz vien patiešām sāk smidzināt sēņu lietutiņš - lejup krīt sīksīkas lāsītes, līdzīgi miglai, un cauri šai pelēcīgajai ņirboņai ugunis logos liekas mājīgas un aicinošas.
  • Cik klusu rijas paspārnē!.. Jumta skaidas tik glīti veidotas: pelēcīgs zaļganums zili rūsganām maliņām.
2.Tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu). Arī iepelēks.
PiemēriPelēcīgā diena nāca pret vakaru... Rudenīgi klusais gaiss bija.. mitrs..
  • Pelēcīgā diena nāca pret vakaru... Rudenīgi klusais gaiss bija.. mitrs..
2.1.Samērā blāvs, nespodrs (par gaismu).
PiemēriKad spuldzi nodzēsa, istabā ieklīda pelēcīga un vāja rīta gaisma, kura nespēja izveidot pat īstas ēnas.
  • Kad spuldzi nodzēsa, istabā ieklīda pelēcīga un vāja rīta gaisma, kura nespēja izveidot pat īstas ēnas.
  • Laukā jau virmoja pelēcīgs un bālgans rīta svīdums, un šajā palsajā gaismā arī Veldze šķitās ārkārtīgi bāla..
2.2.Samērā blāvs, patumšs (par krēslu).
PiemēriTad stars izdziest, jo saulei priekšā aiziet blīvs mākonis, un viss atkal grimst pelēcīgā puskrēslā.
  • Tad stars izdziest, jo saulei priekšā aiziet blīvs mākonis, un viss atkal grimst pelēcīgā puskrēslā.
2.3.Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
PiemēriPelēcīga ainava.
  • Pelēcīga ainava.
2.4.Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).
PiemēriPelēcīgs pavasaris.
  • Pelēcīgs pavasaris.
3.Tāds, kas ir vienmuļš, neizteiksmīgs, ikdienišķs. Tāds, kas neizraisa interesi.
PiemēriKātiņa pamodās kā no grūta, murgaina miega. Viņas sejā ieraudzīju to pelēcīgo stingumu un noslēgtību, kas liecina par iekšķīgu aizlūzumu, grūti aizvadītām mūža dienām un pilnīgu neziņu par nākotni.
  • Kātiņa pamodās kā no grūta, murgaina miega. Viņas sejā ieraudzīju to pelēcīgo stingumu un noslēgtību, kas liecina par iekšķīgu aizlūzumu, grūti aizvadītām mūža dienām un pilnīgu neziņu par nākotni.
  • ..viņš iesāka [stāstīt] sparīgāk nekā iepriekš, taču balstiņa bija tikpat pelēcīga un sīka kā tās īpašnieks. Neviens tajā neklausījās.
  • ..uz skatuves viss veras lielāks, interesantāks, nozīmīgāks. Ja teātrī būtu vienīgi pelēcīga sadzīve, vai mēs turp tā tiektos?
3.1.Samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
PiemēriPelēcīga ikdiena.
  • Pelēcīga ikdiena.
4.Samērā neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku, cilvēku grupu).
PiemēriMarija bija pelēcīga un klusa šai vakarā, un dzejniekam [Auseklim] pēkšņi sametās jaunās meitas žēl: Marija ir tik krietna un laba, bet viņai līdzi staigā nevienam neredzamas sāpes un skumjas.
  • Marija bija pelēcīga un klusa šai vakarā, un dzejniekam [Auseklim] pēkšņi sametās jaunās meitas žēl: Marija ir tik krietna un laba, bet viņai līdzi staigā nevienam neredzamas sāpes un skumjas.
  • Bet mūsu patiešām lielais, visā visumā vēsturiskais cilvēks mākslas darbos bieži vien izskatās sīks, garīgi pelēcīga un ne ar ko neievērojama būtne.
Avoti: 6-1. sējums