pelēcība
pelēcība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pelēcīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAlkšņu krāsa mazliet atgādina senos Kuldīgas novada pārvelkamos svārkus. Visnotaļ gaiša pelēcība.
- Alkšņu krāsa mazliet atgādina senos Kuldīgas novada pārvelkamos svārkus. Visnotaļ gaiša pelēcība.
- Debess pelēcību bieži pāršķēla krītoši meteori..
2.Vispārināta īpašība → pelēcīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRīta pelēcība.
- Rīta pelēcība.
3.Vispārināta īpašība → pelēcīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa [Agnese] nodrebinājās, iedomādamās, ka dzīve var paiet tādā pelēcībā un sīkumos - veļas baļļa, bērnu autiņi un vēlāk bikšu un zeķu lāpīšana..
- Viņa [Agnese] nodrebinājās, iedomādamās, ka dzīve var paiet tādā pelēcībā un sīkumos - veļas baļļa, bērnu autiņi un vēlāk bikšu un zeķu lāpīšana..
- Savādi - agrāk viņa nekad nebija pamanījusi, cik šeit mājās ir garlaicīgi. Vectēvs ar savām atmiņām, māte ar ikdienas rūpēm, tēvam darbs... Katru dienu viens un tas pats. Tā taču ir pelēcība.
- Un pēkšņi ar šausmām Ģirts apjauta, ka pamati sāk šķobīties, ka sāk brukt kāda skaista, mirdzoša celtne, kurā viņš visu laiku atradies, un aiz tās sienām pavīd pelēcība un meli.
4.Vispārināta īpašība → pelēcīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTeorētiski vienkāršības spilgtums neliekas nekas sarežģīts, bet uz skatuves to panākt jau ir problēma: tiklīdz tu gribi būt vienkāršs, par tevi jau runā - pelēcība.
- Teorētiski vienkāršības spilgtums neliekas nekas sarežģīts, bet uz skatuves to panākt jau ir problēma: tiklīdz tu gribi būt vienkāršs, par tevi jau runā - pelēcība.
- Kādēļ man [meitenei] jādraudzējas ar kaut kādu ikdienišķu pelēcību, ja es varu draudzēties ar cilvēku, kas man patīk?
Avoti: 6-1. sējums