penterēt
penterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.niev. Neskaidri, nesaprotami runāt (ko). Arī pļāpāt.
PiemēriPenterēt nesaprotamus vārdus.
1.1.intrans.
PiemēriUz ko attiecās tas, par ko tur, aiz durvīm, pirmīt penterēja Dūzis? Dzērājam dzērāja valoda..
2.parasti savienojumā ar «vaļā» Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
Piemēri..telīte.. pietinās ābelei pavisam klāt un nu stāvēja uz vietas.. Ieviņa tad steidzās Bitītei [telītei] palīgā, dzina to gar ābeli riņķī vien atpakaļ, penterēja saiti vaļā..
Avoti: 6-1. sējums