penteris
penteris -ra, v.; sar.; niev.
1.Neskaidra, nesaprotama runa.
Piemēri«Vai es ko labu no dzīves esmu redzējusi? Nekā... Plēsies te ar tiem taviem gājējiem, skaties viņu saskābu šajās sejās, klausies viņu penteros..»
2.Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Arī pļāpa.
Avoti: 6-1. sējums