penterēt
penterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.niev. Neskaidri, nesaprotami runāt (ko). Arī pļāpāt.
PiemēriPenterēt nesaprotamus vārdus.
- Penterēt nesaprotamus vārdus.
1.1.intrans.
PiemēriUz ko attiecās tas, par ko tur, aiz durvīm, pirmīt penterēja Dūzis? Dzērājam dzērāja valoda..
- Uz ko attiecās tas, par ko tur, aiz durvīm, pirmīt penterēja Dūzis? Dzērājam dzērāja valoda..
- Brīviņš.. stīvu mēli penterēja neapkusis.
2.parasti savienojumā ar «vaļā» Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
Piemēri..telīte.. pietinās ābelei pavisam klāt un nu stāvēja uz vietas.. Ieviņa tad steidzās Bitītei [telītei] palīgā, dzina to gar ābeli riņķī vien atpakaļ, penterēja saiti vaļā..
- ..telīte.. pietinās ābelei pavisam klāt un nu stāvēja uz vietas.. Ieviņa tad steidzās Bitītei [telītei] palīgā, dzina to gar ābeli riņķī vien atpakaļ, penterēja saiti vaļā..
Avoti: 6-1. sējums