Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pepiņš
pepiņš -a, v.
1.Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
1.1.Šīs ābeles auglis.
PiemēriSalīku šajās, apsūnojušajās ābelēs kā zeltaini un sārti ziedi karājās nenovāktie sīpoliņi un pepiņi.
Avoti: 6-1. sējums