perēt
perēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Sildīt arķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
PiemēriStrazdi beiguši perēt.
- Strazdi beiguši perēt.
- Malkas grēdā pie rijas perēja zilā cielaviņa. Ērkšķu krūmos lizdoja čakstītes.
- Kad mazajā ar spalviņām izklātajā ligzdiņā sadētas piecas sešas oliņas, tad bezdelīga.. sēžas uz pāris nedēļām perēt.
- Gaigala un gauras perē koku dobumos dažādu ūdeņu malās.
1.1.trans. Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi.
PiemēriIzdējusi 4- 5 olas, [krauķu] mātīte sāk tās perēt. Perētāja putna siltuma ietekmē olās attīstās dīgļi.
- Izdējusi 4- 5 olas, [krauķu] mātīte sāk tās perēt. Perētāja putna siltuma ietekmē olās attīstās dīgļi.
1.2.trans. Sildot olas ar savu ķermeni, pa nākt, ka tajās attīstās (mazuļi).
Piemēri«Tā būs vista, viņas te nātrēs dēja, tagad varbūt perē cāļus,» viņš teica.
- «Tā būs vista, viņas te nātrēs dēja, tagad varbūt perē cāļus,» viņš teica.
- Pava saros stārķi lido perēt bērnus uz veco māju.
Avoti: 6-1. sējums