Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piecietēt
piecietēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
PiemēriAcīmredzot tur bitumens uzklāts agrāk. Ar laiku piecietēs arī te un būs labi.
Avoti: 6-2. sējums