Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piedarīt
piedarīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriTe kādu reizi kaimiņi piedara alu un uzlūdz arī vīru.
  • Te kādu reizi kaimiņi piedara alu un uzlūdz arī vīru.
1.1.Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
PiemēriPiedarīt mucu alus.
  • Piedarīt mucu alus.
2.Piedarināt1.
PiemēriKas to pūru piedarīja Saimenieka [saimnieka] meitiņām? Kalpa sievas piedarīja, Savus bērnus auklēdamas.
  • Kas to pūru piedarīja Saimenieka [saimnieka] meitiņām? Kalpa sievas piedarīja, Savus bērnus auklēdamas.
Avoti: 6-2. sējums