piedzēries
piedzēries -ušais; s. -usies, -usī
1.Divd. → piedzerties.
2.Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir pilnīgi noreibis.
PiemēriPie blakusgalda kāds piedzēries vīrietis, norāvis kaklasaiti un vicinādams to pa gaisu, mēģinājis uzsākt dziesmu.
- Pie blakusgalda kāds piedzēries vīrietis, norāvis kaklasaiti un vicinādams to pa gaisu, mēģinājis uzsākt dziesmu.
- ..viņa iedomājās, kā tas [vīrs] ieskurbis, bet nereti pat pilnīgi piedzēries trieksies ar motociklu pa tumsu - un sirds sažņaudzās ļaunā priekšnojautā: ja nu šoreiz...
- sal. Viņa aizspieda ausis abām rokām, elkoņiem atbīdīja āra durvis un grīļodamās, kā piedzērusies, izgāja laukā.
3.lietv. nozīmē: piedzērušais, -ā, v.; piedzērusī, -ušās, s. No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
PiemēriPiedzērušais, atrotīdams krekla piedurknes, pagājās uz sievas pusi, izšāva lamu vārdu birumu..
- Piedzērušais, atrotīdams krekla piedurknes, pagājās uz sievas pusi, izšāva lamu vārdu birumu..
- «Tu tik i-ir puika,» labsirdīgi šļupstēja piedzērušais..
Avoti: 6-2. sējums