piekūkot
piekūkot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
PiemēriVai tad kāds varēja teikt, ka te, Vidrižos, nebija skaisti - te, kur tik daudz.. zilo puķīšu piekaisītu un dzegužu piekūkotu gravu..
Avoti: 6-2. sējums