Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piemuļķot
piemuļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
Piemēri..bieži malumednieku uzskata par varoni, kam izdevies piemuļķot meža sardzi.
Avoti: 6-2. sējums