Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piemērkt
piemērkt -mērcu, -mērc, -mērc, pag. -mērcu; trans.
1.Iemērkt (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriPiemērkt daudz veļas.
1.1.Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
PiemēriPiemērkt drēbju baļļu.
Avoti: 6-2. sējums