piemīt
piemīt -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.
1.Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
Piemēri..cik māsa siena no dakšām pretim saņem, tik es pažobelēs un paspārnēs sabāžu, stingri jo stingri piemīdama.
1.1.Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
Piemēri..večuks nometa papirosa nodeguli sniegā un piemina ar kāju.
1.2.Piespiest (parasti ar kāju).
Piemēri..notupies, kātu ar ceļgalu pieminis, izslietās izkapts galu saujā samiedzis,.. [Bramanis] grieza ar aso duncīti tā, ka sīkās tērauda skaidiņas zibēdamas bira pār roku.
2.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
Piemēri«Vai jūs nesadauzījāties?» Mācītājs papurināja galvu un lūkoja notīrīt piemītās grīdas savazāto apģērbu.
2.1.intrans.
Piemēri..Lieknājs.. aši izgāja pa durvīm laukā. Pakalpīgs un lunkans [iekšā] iemanījās Skrastiņš un izslaucīja, kur viņš uz grīdas pieminis sniega apsalušiem bezgalošu zābakiem.
Avoti: 6-2. sējums