pierāpties
pierāpties -rāpjos, -rāpies, -rāpjas, pag. -rāpos; refl.
Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriNometies garšļaukus uz ledus, draugs rāpoja klāt. Ledus gan plaisāja sīkās strēlēs, tomēr izturēja. Voldis pierāpās gandrīz līdz ielūzuma vietai un pastiepa koku: «Ķeries klāt!»
- Nometies garšļaukus uz ledus, draugs rāpoja klāt. Ledus gan plaisāja sīkās strēlēs, tomēr izturēja. Voldis pierāpās gandrīz līdz ielūzuma vietai un pastiepa koku: «Ķeries klāt!»
- Pa grāvjiem, pa tīrumu ežām Jurka aizlīda līdz sakņu dārzam un pierāpās pavisam klāt posta vietai.
- Viņš tikko dzīvs esot pie ērgļu ligzdas pierāpies.
Avoti: 6-2. sējums