pierast
pierast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu; intrans.
1.Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
Piemēri..viņš.. bija pieradis vienmēr, ja vien kas nopietni skāra viņa dzīvi, atrast pie mātes visdrošāko, visuzticamāko atbalstu un izpratni.
1.1.Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
Piemēri«Galvenais, lai Inta neaug par baltrocīti un pierod pie darba.»
2.Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
PiemēriPierast pie nikotīna.
2.1.Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
PiemēriPieradis cauru dienu aukstos vējos, viņš [kapteinis] istabā ātri sakarsa.
2.2.Pielāgoties (par organisma daļām).
PiemēriPamazām acis pierada pie vājās gaismas.
2.3.Uztvert (ko) par labi zināmu, arī parastu, ikdienišķu...
PiemēriVīri.. jau pārāk bija pieraduši pie šīs [slokas] dziesmas un vairs nedzirdēja to.
3.Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
Piemēri..pie ļaudīm viņš [zēns] bija pieradis un kluba telpās droši maisījās arī starp baronu un ceļavīru gari zābakotajām kājām..
3.1.Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) — par dzīvniekiem.
PiemēriApriņķa priekšniekam.. atsūtīja pie cilvēkiem pieradušu kalnu buku ar lieliem, resniem ragiem.
Avoti: 6-2. sējums