Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieraudāt
pieraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju; trans.
1.Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
PiemēriEsmu.. naktīs pieraudājusi spilvenu ar vientulības asarām.
1.1.Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
PiemēriIelieku galvu tēva rokās un pieraudu tās pilnas asarām.
2.Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
PiemēriRaudi, raudi, māmuliņa, Ap to pūru staigādama; Ko nu, vilku, pieraudāsi, Kad nav pūra darījusi?
Avoti: 6-2. sējums