pieraudāt
pieraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju; trans.
1.Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
PiemēriEsmu.. naktīs pieraudājusi spilvenu ar vientulības asarām.
- Esmu.. naktīs pieraudājusi spilvenu ar vientulības asarām.
- Vakar [Melānija] divas kabatdrāniņas bija pieraudājusi.
- pārn. Pametis skatienu lietus pieraudātajā logā, Arājs nolēma gaidīt.
1.1.Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
PiemēriIelieku galvu tēva rokās un pieraudu tās pilnas asarām.
- Ielieku galvu tēva rokās un pieraudu tās pilnas asarām.
- Gara, gara upe tek. Kas jel tādu pieraudāja? Raud sērdieņi, raud bāreņi, Raud nabaga gājējiņi..
2.Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
PiemēriRaudi, raudi, māmuliņa, Ap to pūru staigādama; Ko nu, vilku, pieraudāsi, Kad nav pūra darījusi?
- Raudi, raudi, māmuliņa, Ap to pūru staigādama; Ko nu, vilku, pieraudāsi, Kad nav pūra darījusi?
- «Māt, es teicu, lai tu neraudi.» - «Ko nu pieraudāšu, bet veca sirds, nevar savaldīties.»
- «Klausies, met to pinkšķēšanu pie malas. Vēl garu garais ceļš mums priekšā, ko pieraudāsi.»
Avoti: 6-2. sējums